Iekšzemes augļu eksports pieauga par 40%, āboli, citrusaugļi, pārdošana Dienvidaustrumāzijā

Muitas vispārējās administrācijas dati liecina, ka no 2024. gada janvāra līdz septembrim Ķīnas kopējais augļu eksports sasniedza 3,989 miljardus ASV dolāru, kas ir pieaugums par 29,51%; Eksports 3,2777 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 44,14% vairāk nekā gadu iepriekš. Ķīnas augļu eksporta sasniegumi ir ievērojami, un tās ietekme un konkurētspēja starptautiskajā tirgū pieaug ar katru dienu.

Patlaban augļu eksporta tirgū joprojām dominē Dienvidaustrumāzija, par galvenajiem Ķīnas augļu eksporta galamērķiem kļuvušas Vjetnama, Indonēzija, Taizeme, Kirgizstāna un Honkonga. Salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, Kirgizstāna aizstāja Filipīnas un kļuva par piecām lielākajām valstīm un reģioniem Ķīnas augļu eksportā un eksportā.

Vjetnama ieņēma augstāko vietu gan eksporta apjoma, gan vērtības reitingā, sasniedzot attiecīgi 933 900 tonnu un 1,026 miljardus ASV dolāru. Ķīna uz Vjetnamu eksportē ļoti dažādus augļus, galvenokārt svaigas vīnogas (89 200 tonnas), citus citrusaugļus (153 600 tonnas), svaigus ābolus (103 100 tonnas) un citus svaigus bumbierus (101 800 tonnas).

Ķīnas augļu eksports uz Indonēziju sasniedza 383 700 tonnas ar eksporta vērtību 387 miljonu ASV dolāru apmērā, galvenokārt svaigus ābolus, citus citrusaugļus un svaigas vīnogas. Eksports uz Taizemi sasniedza 328 700 tonnas ar eksporta vērtību 426 miljonu ASV dolāru apmērā, un augļu veidi bija līdzīgi tiem, kas uz Vjetnamu un Indonēziju, ieskaitot svaigas vīnogas un svaigus ābolus. Eksporta apjoms uz Kirgizstānu bija 233 300 tonnas, eksporta vērtība bija 275 miljoni USD, un pieci galvenie importētie augļi bija citi citrusaugļi un citi svaigi bumbieri. Eksports uz Honkongu, Ķīnu bija salīdzinoši neliels - 176 300 tonnu, bet eksports bija augsts - 327 miljoni ASV dolāru, kas liecina par augstāku augļu pievienoto vērtību.

Mērenā klimata augļi bija galvenie eksporta produkti, tostarp svaigi āboli (652 300 tonnas, 724 miljoni USD), svaigas vīnogas (324 500 tonnas, 557 miljoni USD), citrusaugļi (650, 000 tonnas, 627 miljoni USD) un svaigi bumbieri (437 800 tonnas, USD 416 miljoni), kas ir galvenie eksporta virzītājspēki. Šie mērenā klimata augļi spēlē galveno lomu Ķīnas augļu eksportā, un tie papildina tropisko augļu nozari Dienvidaustrumāzijā, lai aizpildītu vietējā mērenā klimata augļu tirgus vakanci. Piemēram, Vjetnamas tirgū patērētāji ļoti atzinīgi novērtē svaigus ābolus un bumbierus no Ķīnas, un tiem ir stabils pieprasījums dažādos gadalaikos. Tas ir galvenais iemesls ķīniešu augļiem, kas ir populāri Dienvidaustrumāzijā.

Otrkārt, cenu konkurētspēja ir spēcīga, un Ķīnai ir ievērojamas izmaksu priekšrocības augļu ražošanā. Zemākas ražošanas izmaksas tieši atspoguļojas augļu cenā, un Ķīnas augļi var ienākt Dienvidaustrumāzijas tirgū par pieejamāku cenu. Turklāt RCEP (reģionālās visaptverošās ekonomiskās partnerības nolīguma) īstenošana ir radījusi vēl nepieredzētas iespējas Ķīnas augļu eksportam uz Dienvidaustrumu Āziju. Līguma ietvaros tiek nepārtraukti vai pat samazināti tarifi augļu tirdzniecībai. Šis solis ir arī ievērojami samazinājis Ķīnas augļu eksporta izmaksas uz Dienvidaustrumu Āziju. Neatkarīgi no tā, vai tas ir parasts augļu stends masu patēriņa tirgum vai dažām patērētāju grupām, kuras ir jutīgākas pret cenu, ķīniešu augļiem ir liela pievilcība, jo to cena ir tuvu cilvēkiem, tādējādi ieņemot noteiktu daļu Dienvidaustrumāzijas tirgū. .

Visbeidzot, uzlabojās loģistika, un turpināja uzlaboties transporta infrastruktūra starp Ķīnu un Dienvidaustrumāziju. Piemēram, Ķīnas-Laosas dzelzceļa atvēršana ir nodrošinājusi ērtāku sauszemes maršrutu augļu pārvadāšanai. Tajā pašā laikā attīstās arī tādi transporta veidi kā jūra un gaiss, un dažādi transporta veidi sadarbojas, lai nodrošinātu augļu transporta efektivitāti. Turklāt aukstās ķēdes loģistikas tehnoloģijas pielietojums kļūst arvien plašāks, kas samazina augļu zudumus transportēšanas un uzglabāšanas procesā, nodrošina augļu svaigumu, kā arī palielina Ķīnas augļu piegādes jaudu Dienvidaustrumāzijas tirgū.